Tas Mauki patika, bet dzīve Port- adamsā patika vēl vairāk. Viņam bija atlicis kalpot divus gadus, bet divi gadi ir pārāk ilgs laiks cilvēkam, kurš nevar vien sagaidīt atgriešanās dienu. Sājos gados Mauki daudz ko bija iemācījies, un tagad viņam kā mājkalpotājam bija visādas iespējas. Viņš tīrīja šautenes un zināja, kur glabājas noliktavas atslēga. Viņš izdomāja bēgšanas plānu, un kādu nakti desmit malaitiešu puišu un viens no Sankristovalas izzagās no barakām un aizvilka līdz jūrai vaļu medību laivu. Mauki bija sadabūjis laivas priekškaramās atslēgas slēdzeni, Mauki bija pagādājis divpadsmit vinčestrus, veselu lērumu munīcijas, kasti dinamīta ar detonatoriem un Bikforda auklu un desmit kastes tabakas.
Pūta ziemeļrietumu musons, un naktīs viņi traucās uz dienvidiem, bet dienās vai nu slēpās vientuļās, neapdzīvojis saliņas, vai ari, ievilkuši laivu krūmos, kādā lielā salā. Ta viņi sasniedza Gvadalkanaru, turēdamies pie krasta, apmeta salai likumu un, šķērsojuši Indispenseblas jūras šaurumu, piestāja pie Floridas salas. Te viņi nogalināja puisi no Sankristovalas, viņa galvu noslēpa, bet visu pārējo izcepa un apēda. Līdz Malaitai bija tikai divdesmit jūdzes, bet pēdējā naktī stipra straume un mainīgi vēji neļāva viņiem nokļūt līdz krastam. Ausa diena, bet viņi vēl bija vairākas jūdzes no mērķa.