Sākumā upe iegāja klinšu aizā, pēc tam nozuda šaurā apakšzemes tunelī. Vairākiem drosminiekiem ar laivām bija izdevies pa šo tuneli nobraukt tikai dažus kilometrus; tālāk virzīšanās uz priekšu izrādījās bīstama ātrās straumes un akmens grēclu dēļ, kas drau­dēja laivu apgāzt. Tomēr izpētīt apakšzemes upes gultni patla­ban bija ļoti nepieciešams. Tas lielā mērā palīdzētu atrast

10 vielu, kur urbšanas ceļā varētu iegūt ūdeni, kas lielā daudzumā nepieciešams rūdu skalošanai un flotacijai.

lekarsuši pārrunās, cilvēki nepamanīja, ka teltī atkal ienācis Gorškovs.

—  Redz, ko tas nozīmē… — viņš dobji noteica, ar zīmēm cenzdamies pievērst sev uzmanību. — Nu, paskatieties! . ..

— Ar ko vēl jūs neesat apmierināts, Afanasij Kondratje- vič? — jautri iejautājās Ļuda.

—  Nu, te .. . rokā …

—  Kas ir rokā?

—  Smiltis.

— Jums nepatīk, ka tuksnesī ir smiltis? — Ļuda nerimās.

— Jūs pati man nepatīkat! — Afanasijs Kondratjevičs aiz- svilās. — Bet smiltis … nu, paskatieties . . .

To sacīdams, viņš parādīja atvērto sauju izlūkotāju grupas priekšniecei.

—  Kur jūs atradāt? — Marija Ivanovna nemierīgi ievaicājās, aptaustīdama salipušo pikucīti.

— Blakus trešajam urbumam… Gāju apraudzīt, vai caurules noņemtas, bet jutu, ka kājas iestieg tā savādāk .. .