Nē, ne uz to pusi!
Bet ar ko tad, jūs jautājat? Ar eksaktajām zinātnēm? Netrāpījāt. Nē, nevis ar eksaktajām zinātnēm daudzskaitlī, bet tikai ar vienu, vienskaitlī. Ar vienīgo dižo zinātni, kas saucas Astrono- m i j a.
Viņš sapņoja vienīgi par planētu un zvaigžņu atklāšanu. Tas, kas notiek uz mūsu zemeslodes, viņu, šķiet, neinteresēja nemaz vai gandrīz nemazi un viņš dzīvoja tikai bezgalīgajā izplatījumā. Bet, tā kā tur nevarēja ne brokastot, ne pusdienot, tad vismaz divreiz dienā no šiem augstumiem vajadzēja nolaisties lejup. Un tieši šajā rītā viņš neieradās parastajā stundā, bet lika sevi gaidīt, un Mica, rosīdamās ap galdu, kurnēja.
— Tad viņš nenāks vis, ko? — viņa atkārtoja.
— Vai Omikrona tur nav? — Frānsiss Gordons jautāja.
— Viņš vienmēr ir tur, kur saimnieks, — kali pone atteica. — Man tiešām vairs nav kāju (jāj
I.!'• ninlit ii bija Micas cienīgs izteiciens!), lai uzrāptos viņa laktā!
minētā lakta bija tornis, kura augšējā galerija pacēlas metrus divdesmit virs mājas jumta, — citiem vārdiem, observatorija. Zem galerijas bija apaļa istaba ar četriem logiem, katrs uz savu de- bess pusi. Istabā uz statīviem bija daži grozāmi laiskati un daži diezgan spēcīgi teleskopi, un, ja to lēcas nenodila, tad ne jau tāpēc, ka tos nelietoja Drīzāk varēja baidīties, ka misters Dins Forsails un Omikrons sabojās redzi, nemitīgi lūkodamies savu instrumentu okulāros.