— No kurienes viņš uzradās?
— Viņš jāja pa Ekseterstrītu.
— Un no kuras puses?
— Runā, ka no Vilkoksas priekšpilsētas puses.
— Nu jau būs kāda pusstunda, kopš zirgs soļo apkārt laukumam.
— Tas nozīmē, ka viņš kādu gaida.
— Ļoti iespējams. Un pat ar zināmu nepacietību.
— Viņš visu laiku skatās uz Ekseterstrītas pusi.
— No tās puses kādam jāierodas.
— Kas tas ir — «kādam»? Viņam vai viņai?
— Ehehe! Viņš nudien ir smalks virs!
— Tātad satikšanās?
— Jā, satikšanās… tikai ne tādā nozīmē, kā jūs to domājat.
—• Kas tad jums par to zināms?
— Nu jau trešo reizi šis nepazīstamais apstājas pie mistera Džona Prota durvīm .. .
— Un, tā kā misters Džons Prots ir Vostonas tiesnesis…
— Tas nozīmē, ka šim cilvēkam ir kādas tiesas darīšanas..
— Un ka viņa pretinieks ir nokavējies.
— Jums taisnība.
— Nekas, tiesnesis Prots viņus samierinās viens un divi.
— Jā, viņš ir izveicīgs cilvēks.
— Un turklāt krietns vīrs.
Patiešām, iespējams, ka tas bija īstais iemesls, kāpēc jātnieks ieradies Vostonā.