Gubernatoram viņš aplinkus pie­zīmēja, ka viņa guberņā iebraucot kā paradizē, ka ceļi esot kā no samta un ka tās valdības, kas ieceļ gudrus ierēdņus, pelnot lielu uzslavu. Policijmeistaram viņš pateica kaut ko ļoti glaimojošu par ielas uzraugiem; bet, ar vicegubernatoru un palatas • priekšsēdētāju sarunājoties, viņš kļūdīdamies tos pāris reizes nosauca par jūsu ekselence, kas tiem ļoti patika, lai gan viņi bija tikai valsts padomnieki. Sekas bija tās, ka gubernators viņu ielūdza tās pašas dienas vakarā uz mājas balli, citi ierēdņi arī no savas puses vai nu uz pus­dienu, vai uz bostonu, vai arī uz glāzi tējas.

Par sevi atbraucējs, kā likās, izvairījās daudz runāt; un, ja runāja, tad vispārīgiem teikumiem, acīm redzami kaut­rējoties, un viņa runa tādās reizēs likās it kā no grāmatas nolasīta: viņš esot šīs pasaules niecīgs tārps un necienīgs, lai par viņu daudz rūpētos, savā mūžā daudz esot cietis, dienestā taisnības dēļ daudz grūtumu panesis, viņam bijuši arī daudz naidnieku, kas pat tīkojuši pēc viņa dzīvības, bet tagad, vēlēdamies apmierināties, meklējot sev dzīves vietu un, šai pilsētā apstājies, turot par pienākumu apliecināt savu cieņu ievērojamākiem vietējiem ierēdņiem. Lūk, viss, ko pilsētā dabūja zināt par šo jauno personu, kas drīzumā neaizmirsa sevi parādīt gubernatora ballē. Uz šo balli satai­soties, pagāja vairāk nekā divas stundas, un še atbraucējs parādīja tādu uzmanību savai tualetei, kāda ne visur ir sa­stopama.