Par darbu, centību un lūgsnām sniegts,

Bet apstaro tas neprātīgā galvu,

Dots dīkam klaidonim. Ak Mocart, Mocart!

(Ienāk Mocarts.)

Mocarts

Aha! Tu ieraudzīji! Bet es nācu

Ar joku tevi pārsteigt negaidot.

Saljeri

Tu šeit! — Vai ilgi?

Nupat ienācu.

Es atnesu tev kaut ko parādīt,

Bet, nākdams garām dzertuvei, es dzirdu

Kāds spēlē vijoli… Nē, draugs Saljeri,

Ko smieklīgāku dzirdēt tavā mūžā

Tev nebūs gadījies. Akls vijolnieks

Tur spēlēja voi che sapete. Brīnums!

Es nenocietos, atvedu līdz veco

Ar viņa mākslu tevi pacienāt.

Nāc iekšā!

(Ienāk akls sirmgalvis ar vijoli.)

Mums no Mocarta kaut ko!

(Vecais spēlē āriju no Don-2uana, Mocarts skaļi smejas.)

Saljeri

Tu vari par to smieties?

Mocarts

Ak Saljeri!

Vai tiešām pats tu nepasmējies?

Saljeri

Nē,

Es nesmejos, kad nemākuļa rokas

Man aptriepj Rafaela Madonnu,

Es nesmejos, kad nožēlojams āksts

Ar parodiju zaimo Aligjeri.

Ej projām, vecais.

Pagaidi! Še, dzer —

Uz manu veselību!

(Vecais aiziet.)

Tev, Saljeri,

Ir šodien slikta oma. Atnākšu

Pie tevis citreiz.

Saljeri

Ko man atnesi?

Mocarts

Nē — tāpat, nieku. Bezmiegs viņunakt