Mocarts un Saljeri pie galda

Saljeri

Kāpēc tu šodien esi drūms?

Mocarts

Es? Nē!

Saljeri

Tev, Mocart, kāds ir sabojājis omu?

Tik labas pusdienas un lielisks vīns,

Bet klusē tu un viebies.

Mocarts

Jāatzīstas,

Mans Rekviēms man nedod miera.

Saljeri

A!

Tu raksti Rekviēmu? Vai jau ilgi?

Mocarts

Trīs nedēļas. Bet dīvains gadījums . . .

Vai tev to nestāstīju?

Saljeri

Nē!

Tad klausies.

Pirms trijām nedēļām es atgriezos

Reiz vēlu mājās. Teica man, ka esot

Kāds mani meklējis. Kāpēc — nav zināms.

Es visu nakti domāju: kas viņš?

Un ko viņš grib no manis? Otrā dienā

Viņš atkal ieradies, kad manis nebij.

Bet trešā dienā spēlējos uz grīdas

Ar savu dēlu. Mani pasauca.

Es izgāju: kāds cilvēks melnā tērpā,

Pret mani pieklājīgi paklanījies,

Man pasūtīja sēru Rekviēmu

Un aizgāja. Es tūlīt sēdos rakstīt.

Kopš reizes tās nav nācis melnais cilvēks.