—   Tas tev! — Aristotelis ielika man rokā čaukstošo lentu.

20.30 MORTONA SAPLŪŠANA AR UNIVERSĀLO PANTEONU WALLDORF-ASTORIA VIESNĪCĀ. JŪSU KLĀTBŪTNE OBLIGĀTA. LIDMAŠĪNA IZSŪTĪTA. ERK- VUDS.

Tikko paguvu izlasīt, kad ienāca cits sekretārs:

—    Saimniek, lidmašīna lūdz atļauju nosēsties. Lidmašī­nas šifrs: MORTONS PERSONISKI; galvenais pilots Heis- tons. Pieprasīju Ņujorku, viss saskan. Vai atļaut?

— Lai! — Aristotelis ar vecīgu rokas mājienu atlaida sekretāru, tad pagriezās pret mani: — Tavs Mefistofelis mums pat neļāva pabeigt pusdienas. Mans galvenais pa­vārs nopūlējās visu nakti. Nezinu, kas tagad ēdīs. Es ne­drīkstu. Suņiem, vai, atdot? — viņš jautājoši paraudzījās tā kā mājzinī, tā kā Praksitela skolnieka izveidotajā Afro- dītē, tad pasniedza man roku, kas ļengani nokarājās locī­tavā, kā no eņģēm izceltas durvis.

Kad uzņēmām augstumu un aizdrāzāmies pāri salai, vēl­reiz ieraudzīju viņu. Mazs cilvēciņš. Raibs mazs cilvēciņš uz zaļās salas un milzīgās debeszilās jūras fona.

3

Mortonu impērijai nebija pat savas administratīvās ēkas. Svarīgas apspriedes notika viesnīcu konferenču zālēs. Reizēs, kad manu klātbūtni uzskatīja par nepie­ciešamu, pat ja sēde ilga ne vairāk par dažām stundām, man tika rezervēts triju istabu apartaments. Mefistofelis nekad lieki neapgrūtināja mani, tikai tādos gadījumos, kad dzīvais Mortons, jaunākais, varēja atstāt vēl lielāku iespaidu par platīna urnu ar Mortonu, vecāko.