Pa ceļam sastopat Stefanu, kas smej savā nodabā, un apjautājaties, kas šim tik jocīgs atgadījies. Viņš pastāsta, ka patlaban gribējis sākt tīrīt lauvu būri, kad pametis skatienu pār plecu un pārsteigts ieraudzījis kādu apmeklētāju, kas krātiņu izmantojis par ateju.

Ko jūs tur darāt? — apvaicājies Stefans.

Vai tad te nav kungu tualete? — apmeklētājs īgni atjautājis pretī.

Nē. Te ir lauvu būris, — Stefans atteicis.

Viņš piebilda, ka vēl nekad neesot redzējis cilvēku tik ātri pazūdam no publiskas labierīcības.

Kad esat izstrādājis komplicētu, bet ļoti skaistu plānu'pingvīnu dīķim, jums jāizstrādā otrs tikpat kom­plicēts un skaists plāns, kā ieskaidrot to Kētei, saim­niecības pārzinei, kas briesmīgi stingri tur zooloģiskā dārza kases grožus; lai izspiestu no kases naudu, ir nepieciešama gandrīz tāda pati ģenialitāte kā penija izvilināšanai no skota kabatas. Jūs ieejat kantorī, cerē­dams sastapt Kēti saulainā, bezrūpīgā noskaņojumā, bet atrodat viņu rokamies milzīgā kantorgrāmatu kau­dzē. Pirms pagūstat kaut vai iesākt izklāstu par pin­gvīnu dīķa vērtībām, viņa pavērš uz jūsu pusi caurur­bjošas zaļas acis un balsī, kas griež kā ar medu