apziests bārdas nazis, paskaidro, ka jūsu pēdējā spožā ideja izmaksājusi divreiz dārgāk, nekā bijāt aprēķinājis. Jūs par to, protams, esat ļoti izbrīnījies un, aizdomīgi palūkodamies uz kantorgrāmatām, gribat ar šo skatienu — nebilstot, zināms, ne vārda — norādīt, ka viņa varbūt kļūdījusies saskaitīšanā. Kēte pakalpīgi jums parāda melns uz balta visus ffprēķinus, tā ka nekāda pretī runāšana neiznāk. Nojauzdams, ka šis mirklis varbūt patiesi nav vispiemērotākais sarunām par pingvīnu dīķi, jūs, atpakaļ kāpdamies, steigšus izslīdat no kantora un dodaties atkal uz zooloģisko dārzu.
Minūtes desmit jūs patīkami pavadāt laiku, pamīli- nādamies caur krātiņa režģiem ar vilnainajiem pērtiķiem, kad piepeši turpat blakus iznirst sekretāre un, iekams esat paguvis izdomāt kādu cik necik ticamu aizbildinājumu, atgādina jums vēlreiz par recenzijām, rakstu un grāmatu un bez žēlastības stumšus aizstumj jūs uz darbistabu.
Kad esat apsēdies un lauzāt galvu, kā varētu pateikt
kaut ko smalkjūtīgu par nejēdzīgo grāmatu, kas atsūtīta recenzēšanai, bezgalīgā rindā sāk nākt cilvēki un neļauj jums koncentrēties. Ierodas Kēte ar pēdējās.sēdes protokolu, bet viņai uz pēdām seko Lezs, kurš grib zināt, cik lieliem jābūt režģu caurumiem jaunajā krātiņā. Tūlīt pēc viņa parādās Džons, lai apjautātos, vai atsūtīti miltu tārpi, jo viņam tie ejot uz beigām, un vispēdīgi ienāk Džeremijs un paziņo, ka dingo mātei nupat atskrējuši vienpadsmit kucēni.