Garām vietējās bankas četrām doriešu kolonnām vii?š dodas uz bāru «Skaistā Helēna», kur nu jau trīs gadus izšķērž savu vienreizējo balsi, palīdzot trulajiem alek- sandriešiem baudīt alkoholiskus dzērienus. Nākamais kadrs — Alberts uzliek masku, paņem rokā pistoli un dodas aplaupīt banku… Protams, filmā, ne jau īstenībā. Viņš ir bandas vadones Dollijas Krimsories mīļākais. Šī loma Albertam kā radīta. Nešaubos — šī filma būs grā­vējs. It sevišķi, ja uzņemšanas gaitā notiks neparedzēti starpgadījumi.

—      Kādi?

—    Pieņemsim, bankas ierēdnis, domādams, ka notiek īsts uzbrukums, šauj uz Albertu. Vai arī otrādi — beigas noskaidrojas, ka pa filmēšanas laiku notikusi īsta laupī­šana, Alberts uz aizdomu pamata tiek apcietināts un tā tālāk… Pie tam visi šie sensacionālie notikumi tiek sin­hroni fiksēti tavā dokumentālajā lentē … Starp citu, par tavu lenti esmu jau noslēdzis līgumu ar visām lielākajām televīzijas kompānijām. Reklāma būs vienkārši fantas­tiska.

—    Pieņēmums, ka banku pa īstam izlaupīs, manuprāt, skan ne mazāk fantastiski, — es nosmējos.

—    Vai tu vairs jokus nesaproti? — Dertijs mani no­rāja. . — Atgriezīsimies pie montāžas uzbūves. Pēdējie kadri: tieši no cietuma Alberts dodas uz lidlauku. Lid­mašīna nosēstas. Albertu jūsmīgi sagaida desmitiem tūk­stošu cilvēku, kas tikmēr jau noskatījušies «Dollijas Krim- sones privātās dzīves» spožo pirmizrādi.