Grieķija aprobežojās ar koloniju dibināšanu; Roma ne tik vien kolonizē, bet arī adoptē, tā ievelk sevī tautas, sakausē nācijas; tā uzsūc visu pasauli, viss tajā sakūst: Austrumu kultūra un Rietumu barbarisms; tā uzceļ Panteonu visas pasaules dieviem; tad ar vienu rokas vēzienu satriec šo Panteonu līdz ar visām statujām un altāriem, lai ietu un nomestos ceļos uz Golgātas krustveidīgā brīvības koka pakājē.

Un tad šī krusta paēnā jūs redzat dzimstam republikas citu pēc citas.

Kur tās radās vispirms?

Piekrastēs.

Jau kopš Solona laikiem ir novērots, ka jūrnieki ir visneatkarīgākie ļaudis: jūra, tāpat kā tuksnesis, ir patvērums pret tirāniem. Tas, kurš pastāvīgi atrodas starp ūdeni un debesīm neaptveramas bezgalības.- priekšā, neatzīs citu kungu kā vienīgi Dievu.

Tā, lūk, arī Venēcija, kas nav pat cietzeme, bet tikai salu savienība, ar brīvības karogu rokā iet kā pirmā.

Kas ir tās tauta? Dažas nabadzīgas Akvilejas un Padujas dzimtas, kas bēga no Atillas, šā Āzijas masīva briesmoņa.

Sākumā katra sala, kā nu prazdama, ved savu atsevišķu dzīvi, bet 697.gadā visas salas apvienojās un ievēlēja kopīgu vadoni. Vēl labu laiku Venēcija atzīst Austrumimpērijas virskundzību, bet X gadsimta sākumā tā salauž savas robežas un pakļauj sev Istrijas un Dalmācijas piekrastes pilsētas.

Adrijas jūras