Gandrīz vai visu atstāts Indriķis IV vienā kreklā, basām kājām trīs dienas nostāvēja sniegā Kanosas pils pagalmā. Tikai pēc trim dienām pāvests bija ar mieru viņu pieņemt.

Nākamajā dienā šīs abas valdošās varas — ķeizars un pāvests — kopīgi gāja pie dievgalda, pie kam pāvests lūdza Pestītāju pārvērst maizi indē, ja viņš būtu kādā ziņā vainojams.

Dieva vietnieks uzticēja lietas izšķiršanu Dieva tiesai.

Ķeizars atgriezās Vācijā. Tur viņš aizmirsa doto solījumu un to, ka bija dalījis svēto mielastu ar savu ienaidnieku.

Viņš iecēla Klementu III par pāvestu; sakāva vācu firstus, kas bija piedraudējuši to atcelt no troņa, kā uzvarētājs pārgāja Alpus un ieņēma Romu.

Bet tad Dieva lāsts, it kā atriebdams tā Kunga priesteri, gāzās par veco ķeizaru. Viņa vecākais dēls Konrāds, kuram tas bija piešķīris Romas karaļa titulu, sacēlās pret viņu.

Indriķis IV atņēma tam karaļvārdu un par viņa pēcnācēju iecēla savu otro dēlu.

Bet ķeizara ģimenē bija ieperinājies dumpīgs gars.

Šis otrs dēls, arī Indriķis, savukārt sacēlās un, vai nu būdams laimīgāks vai nelaimīgāks nekā viņā brālis, sagūstīja savu tēvu.