Izņēmis no baidaras apbrīnojami mīkstu un košu šalli, viņš to aplika mātei ap pleciem. Visas sievietes reizē izdvesa aizgrābtu nopūtu, bet vecā Baskvahvana čamdīja un glāstīja spilgto drānu, dungodama pie sevis bērnišķā līksmē.

— Viņam ir daudz, ko stāstīt, — Kugahs nomurdēja.

— Un dāvanas, — kāda sieviete piebalsoja.

Opikvons saprata, ka viņa cilts ļaudis vai svilst aiz ziņkārības, un galu galā ari viņu pašu urdīja kāre paklausīties šos nedzirdētos stāstus.

— Lomi bija labi, — viņš apdomīgi teica, — un tauku mums ir bagātīgi. Tā ka iesim, Nambok, un dzīrosim.

Divi vīri pacēla baidaru plecos un uznesa augšā pie ugunskura. Namboks gāja līdzās Opikvonam, un ciemat- nieki viņiem sekoja, tikai dažas sievietes vēl pakavējās, lai glaudīgiem pirkstiem pataustītu šalli.

Kamēr notika mielošanās, runāja maz, kaut gan daudzi ziņkāri skatieni slepus zagās uz Baskvahvanas dēla pusi. Tas Namboku mulsināja, tomēr ne jau aiz viņa kautrīgās dabas, bet tālab, ka roņa tauku smaka šķebināja, bet viņš visiem^ spēkiem centās to neizrādīt.

— Ēd, tu esi izsalcis, — Opikvons pavēlēja, un Namboks, abas acis aizmiedzis, iebāza roku podā ar smirdošajām zivīm.

— La, la, nemaz nekaunies. Roņu šogad bija daudz, un spēcīgi vīri arvien ir izsalkuši.

Baskvahvana apmērcēja taukos sevišķi iesmakušu laša strēmeli un, taukiem pilot, laipni pasniedza to dēlam.

Kad aizdomīgas piezīmes Nambokam vēstīja, ka viņa kuņģis vairs nav tik panesīgs kā agrāk, viņš, izmisumā nezinādams, ko iesākt, piebaza pīpi, aizdedzināja to un sāka smēķēt. Ciematrūeki čamstinādami turpināja maltīti un ziņkārīgi vēroja viņu. Tikai retais varēja lepoties, ka ir tuvāk iepazinies ar šo dārgo nezāli, lai gan reizi pa reizei no ziemeļpuses eskimosiem bija izdevies maiņas tirdzniecības ceļā iegūt pa šķipsniņai vispretīgākās kvalitātes tabakas. Kugahs, kas sēdēja Nambokam blakus, lika saprast, ka arī viņam nebūtu nekas pretī ievilkt dūmu, un tā nu viņš starp diviem kumosiem iebāza mute pīpes dzintara iemuti un ar taukos pilošām lūpām saka šmakstināt. Namboks, to redzēdams, piespieda pie vēdera trīcošu roku un atpakaļ sniegto pīpi atvairīja. Lai paturot pavisam, viņš teica, jo šis jau no paša sākuma esot domājis Kugahu ar to apbalvot. Ciematnieki laizīja pirkstus un slavināja Namboka devīgumu.