— Dienvidvējš pūta no muguras, — Namboks paskaidroja.

— Taču ar vēju vien laiva kustas lēni.

— Šonerim bija spārni, rau, šitādi. — Namboks iešņā- pāja smiltīs mastu un buru siluetu, bet vīri, satupuši apkārt, rūpīgi pētīja uzmetumu. Patlaban vējš pūta spēcīgi, un uzskatāmākai ilustrācijai Namboks, satvēris aiz stūriem, paplēta mātes šalli, līdz tā piepūtās kā bura. Bas- kvahvana lamājās un ķepurojās, taču vējš viņu stūma lejup pa liedagu kādas pēdas desmit, līdz vecā sieva aizelsusies atdūrās krastā izskalotu koku kaudzē. Vīri, dziļdomīgi krekšķinādami, apliecināja, ka sapratuši, taču Kugahs pēkšņi atgāza sirmo galvu.

— Ho, ho! — viņš skaļi smējās. — Aplama ierīce ši lielā laiva! Galīgi aplama! Vēja rotaļlieta! Kurp pūš vējš, turp virzās laiva. Neviens, kas dodas ceļā ar šādu laivu, nevar pateikt, kurā krastā piestās, jo viņš taču brauks tikai pa vējam, bet vējš pūš uz visām pusēm, un neviens nezina, uz kurieni.

— Tā tas ir, — Opikvons svinīgi apstiprināja. — Pa vējam braukt ir viegli, pret vēju cilvēkam smag' jāpūlas; tā ka cilvēkiem lielajā laiva airu nebija, tad viņi ari nepūlējās.

— Kāda vajadzība pūlēties! — Namboks nikni atsaucās. — Šoneris spēja braukt arī pret vēju.

— Bet pasaki — kas tad to š.. š … šoneri dzina uz priekšu? — Kugahs novaicāja, tīšuprāt stomīdamies ap svešo vārdu.

— Vējš, — nepacietīgi attrauca Namboks.

— Tātad vējš dzina to š… š… šoneri pret vēju. — Vecais Kugahs gluži atklāti pamirkšķināja Opikvonam un, visapkārt dārdot skaļiem smiekliem, trieca talak. — Vējš pūš no dienvidiem un dzen šoneri uz dienvidiem. Vējš pūš pret vēju. Vējš pūš vienā virzienā un tai pašā laika arī pretējā. Tas ir ļoti vienkārši. Mēs sapratām, Nambok. Mēs skaidri sapratām.

— Tu esi muļķis.

— Patiesība plūst no tavām lūpām, — Kugahs lēnprātīgi atbildēja. — Es tikai uzreiz nevarēju aptvert, kaut gan tas ir tik vienkārši.

Namboka seja bija tumši pietvīkusi, un viņš aši izrunāja kādus vārdus, ko neviens agrāk nebija dzirdējis. Ciematnieki atkal atsāka kaulu grebšanu un zvērādu kasīšanu, bet viņš sēdēja cieši sakniebtām lūpām, lai nepasprūk mēle, kurai taču neviens netic.