—       Kādas tev ir instrukcijas? — Ļubo pēc brīža ievaicājas.

—  Man tās jāsaņem no tevis.

—   Vai tad nemaz neesi lietas kursā?

—   Nē, nemaz.

—       Labi. Būtība to, kas man zināms, var pavē-stīt pāris vārdos. Un šis gadījums sākas ar kādu Stavrevu. Ārējās tirdzniecības darbinieku. Viņam ir pastāvīgi sakari ar ārzemju firmu pārstāvjiem. Stavrevu savervējis ameri­kāņu izlūkdienests pirmajos gados pēc Devītā septembra, bet viņam nekad neko nav licis darīt. Un tikai pirms sešiem mēnešiem pie viņa ieradies kāds aģents no rie­tumu firmas «Zodiaks», pateicis paroli, kuru Stavrevs diez vai cerējis kādrēiz vēl dzirdēt, un nodevis rāciju kopā ar instrukcijām, lai viņš sāktu strādāt. Un tas ir viss.

Ļubo izvelk no kabatas sagumzītu «Kentas» paciņu un sniedz man.

—       Kā tā — viss? — jautāju, neapzināti paņemdams cigareti.

Mans draugs arī paņem cigareti un uz mirkli apstajas, lai iešķiltu uguntiņu ar šķiltavām.

—  Viss, — viņš vēlreiz pasaka, un mēs, uzvilkdami dūmu, ejam tālāk pa šauro ēnas strēli. — Es gribu teikt: tas ir viss, kas man zināms.

—   Kad ir aizturēts Stavrevs?

—  Viņš nav aizturēts. Pats atnācis pie mums. Tik daudz gadus dzīvojis kā krietns pilsonis, sasniedzis go­dājamu stāvokli sabiedrībā, un tagad še nu tev — rācija! Protams, viņš vairākas dienas drebējis, šaubījies, pirms ieradies un visu izstāstījis. Starp citu, pēc mūsu norā­dījuma Stavrevs vēl līdz šim pilda aģenta instrukcijas.