Bagāta kaimiņa ierašanās lauku iedzīvotājiem ir svarīgs notikums. Muižnieki un saimes ļaudis to apspriež pāris mēnešu iepriekš un trīs gadus pēc tam. Kas attiecas uz mani, atzīstos, ziņa, ka ieradīsies jauna un daiļa kaimiņiene, mani stipri ietekmēja; degu nepacietībā viņu redzēt un tāpēc pirmajā svētdienā pēc grāfienes ierašanās pēcpusdienā devos uz *** ciemu stādīties priekšā viņu gaišībām kā tuvākais kaimiņš un padevīgs kalps.
Sulainis mani ieveda grāfa kabinetā, bet pats aizgāja pieteikt. Plašais kabinets bija iekārtots ar visu iespējamo, greznību; pie sienām stāvēja skapji ar grāmatām un virs katra — bronzas krūšutēls; virs marmora kamīna bija plats spogulis; grīda iztapsēta ar zaļu vadmalu un apklāta paklājiem. Atradinājies no greznības savā nabadzīgajā kaktā un jau sen neredzējis cita bagātību, samulsu un gaidīju grāfu ar drebēšanu, līdzīgi tam, kā provinces lūdzējs gaida ministra ierašanos. Durvis atvērās, un ienāca kādus trīsdesmit divus gadus vecs glīta izskata vīrietis. Grāfs tuvojās man atklāti un draudzīgi; centos saņemties un jau sāku sevi ieteikt, taču viņš mani pārtrauca. Mēs apsēdāmies. Viņa valoda, brīva un laipna, drīz vien izkliedēja manu pārliecīgo kautrību; sāku jau justies kā parasti, kad pēkšņi ienāca grāfiene, un mulsums mani pārņēma vēl spējāk nekā iepriekš.