Reiz gadījās, ka veselu mēnesi nebiju ņēmis pistoli rokā: manējās bija labo­šanā; un ko jūs domājat, jūsu augstība? Kad pēc tam sāku šaut, pirmajā dienā četrreiz no vietas netrāpīju pudelē uz divdesmit pieciem soļiem. Mums bija rot- mistrs mēlgalis, jokdaris; viņš gadījās klāt un teica man: tas, brāl, nozīmē, ka tev roka neceļas pret pudeli. Nē, jūsu augstība, šos vingrinājumus nedrīkst noniecināt, tā pavisam var atradināties. Labākais šāvējs, kādu man izdevās satikt, šāva katru dienu vismaz reizes trīs pirms pusdienām. Tas viņam bija tāds paradums, tikpat kā mēriņš degvīna. — Grāfs un grāfiene priecājās, ka atraisījušās valodas.

—    Un kā tad viņš šāva? — grāfs man jautāja.

—• Nu tā, jūsu augstība: gadās, viņš ierauga — uz sienas nosēžas muša; jūs smejaties, grāfien? Nudien, taisnība. Gadās, ierauga mušu, uzsauc: Kuzjka, pistoli! Kuzjka nes viņam pielādētu pistoli. Viņš: blaukt, un ietriec mušu sienā!

—    Tas ir apbrīnojami! — grāfs teica. — Bet kā viņu sauca?

—    Silvio, jūsu augstība.

—    Silvio! — grāfs iesaucās, pielēkdams no vietas.

—  Jūs pazināt Silvio?

—           Kā nu ne, jūsu augstība: mēs ar viņu bijām draugi; mūsu pulkā viņš tika uzņemts kā savējais brālis un biedrs; taču nu jau gadi pieci, kopš neesmu saņēmis par viņu nekādu ziņu. Un arī jūsu augstība pazināt viņu?