Viņš še sastapa gan vecus draugus, gan ari tādus, par ku­riem tikai dzirdējis, bet kurus nebija lasījis. Te atradās Tol­stoja, Turgeņeva un Gorkija Kopoti raksti, tāpat arī Kū- pera un Marka Tvena, Igo, Zolā un Sī, Flobēra, Mopa- sāna un Pola de Koka raksti. Viņš ziņkārīgi pašķirstīja Mečņikova, Veiningera un Šopenhauera lappuses un iz­brīnā ieskatījās Elisa, Lidstona, Krafta-Ebinga un Forela sējumos. Vudrafa «Rasu ekspansija» patlaban atradās tam rokās, kad Snovs atgriezās no mājas tālākās apskates.

—   Emaljēta peldu vanna, atsevišķa dušas istaba un vēl sēdvanna! — viņš izsaucās. — Viss iekārtots karaliski! Un, manuprāt, arī šis tas no manas naudiņas būs aiz­gājis, lai par visu to samaksātu. Mājā tomēr vajag būt kādai dzīvai dvēselei. Pieliekamajā es atradu nupat at­vērtas sviesta un piena kārbas, un tur karājas arī svaiga bruņurupuča gaļa. Iešu palūkot, kas vēl te atrodams.

Grīfs izgāja pa durvīm dzīvojamās istabas pretējā pusē. Tagad viņš nepārprotami atradās sievietes buduārā. Pāri pretī caur stiepļu vijuma durvīm varēja ielūkoties ar ža­lūzijām aptumšotā guļamtelpā. Uz kušetes atlaidusies at­dusējās kāda sieviete. Maigajā apgaismojumā tā šķita neparasti skaista, melnīgsnēja kā spāniete.