Tad viņš pa pusei pagrieza galvu un tūliņ atkal novērsās, bet viņa ievēroja, ka viņš bija noņēmis brilles. Tās atradās viņam līdzās uz galda, un misis Holai likās, ka viņa acu dobumi ir ārkārtīgi tukši. Tad viesis atkal uzliķa brilles un pilnīgi pagriezās pret viņu. Viņa gribēja sākt žēloties par pierūsoto istabu, bet viņš ierunā­jās pirmais.

—  Lūdzu, nenāciet iekšā nepieklauvejusi! — viesis ārkārtīgi saniknotā balsī, kas likās viņam tik rakstu­rīga, iesaucās.

—   Es pieklauvēju, bet laikam .. .

—  Varbūt jūs klauvējāt, bet, ja esmu aizņemts ar pētījumiem, saviem patiešām ļoti svarīgajiem un stei­dzamajiem pētījumiem, — mazākais traucējums, durvju Cīkstoņa … Es palūgšu ,.,

—   Protams, ser. Ja gribat, varat pieslēgt. Katrā laikā.

—   Ļoti laba ideja, — svešinieks noteica.

—   Šie salmi, ser. Ja drīkstētu piebilst…

—   Nevajag! Ja jums nepatīk salmi, ierakstiet- tos rēķinā. — Un viņš norūca vārdus, kas izklausījās pec lāstiem.

Viņš bija tik dīvains, tik ķildīgs un viegli aizkai­tināms, tā stāvot ar pudeli vienā un mēģeni otrā roka, ka misis Holai sametās bail. Bet viņa bija stingra sieviete.

—   Tādā gadījumā es gribētu zināt, ser, cik jūs domājat. ..