— Jūsu pusdienas ir galdā, ser!
— Paldies! — viņš tūliņ atbildēja un nekustējās, kamēr viņa neaizvēra aiz sevis durvis. Tad viņš apcirtās un diezgan strauji tuvojās galdam.
Ejot gar bufeti uz virtuvi, misis Hola izdzirda skaņu, kas atkārtojās pēc noteiktiem starpbrīžiem. Cirk, čirk, čirk — tā bija ātri pa bļodu grieztas karotes čirkstoņa. — Ak, tas meitēns! — viņa iesaucās. — Es galīgi aizmirsu. Ko viņš tur tik ilgi dara? — Viņa pati pabeidza maisīt sinepes un veltīja Millijai par ārkārtīgo gausumu pāris asu vārdu. Pati viņa bija izcepusi šķiņķi un olas, uzklājusi galdu un padarījusi visu, kamēr Millija (laba palīdze!) nebija vēl tikusi galā ar sinepēm. Un jaunais viesis taču gribēja šeit palikt! Tad viņa piepildīja sinepju trauku, cēli uzlika to uz melnās, apzeltītās paplātes un nesa uz viesistabu.
Misis Hola pieklauvēja un tūliņ iegāja. Viņai ieejot, viesis strauji sakustējās, tā ka viņa tikai mirkli redzēja pazūdam aiz galda baltu priekšmetu. Viņš noliecās, it kā lai paceltu kaut ko no grīdas. Viņa nolika uz galda sinepju trauku un tad ievēroja, ka virsdrēbes bija noģērbtas un pārliktas pār krēslu kamīna priekšā. Un slapju kurpju pāris draudēja aprūsināt kamīna tērauda stieņus. Viņa apņēmīgi tuvojās šīm lietām.