— Rīt! — viņš teica. — Vai to nevarētu nokārtot ātrāk? — Un izskatījās vīlies, kad izdzirda: — Nē. — Vai viņa esot par to pārliecināta? Vai neesot neviena vīra ar ratiem, kas aizbrauktu pakaļ?
Misis Hola ļoti labprāt atbildēja uz viesa jautājumiem un sāka risināt sarunu.
— Ceļš pār kāpām ir stāvs, — viņa stāstīja, atbildēdama uz jautājumu par ratiem, un tad, izmantodama izdevību, turpināja: — Vairāk kā pirms gada tur apgāzās kādi rati. Kungs ar vedēju dabūja galu. Nelaimes gadījumi notiek negaidot, vai ne?
Viesis tomēr nebija tik viegli ievelkams sarunā.
— Tā ir, — viņš caur šalli atbildēja un mierīgi vērās viņā ar tumšajiem briļļu stikliem.
— Bet paiet diezgan ilgs laiks, kamēr atveseļojas, vai ne, ser? Mans māsasdēls Toms ievainoja tikai roku ar izkapti — viņš paklupa uz to pļavā un — iedomājieties! — dabūja trīs mēnešus nostaigāt ar satītu roku. Jūs tam neticēsiet. Man vienmēr tā bail no izkaptīm, ser.
• — To var saprast, — viesis atteica.
— Mes kādu laiku baidījāmies, ka viņam būs jā- iaisa operācija, viņam gāja tik grūti, ser.
Viesis pēkšņi iesmējās. Tas bija smieklu rēciens, ko viņš, kā likās, norija un apslāpēja mutē.