Ja kāds atslēgtu un atvērtu durvis, — ieminējās Džeremijs, — bet pats paslēptos vannas istabā, viņš tur būtu drošībā. Varbūt šimpanzes no laba prāta nokāptu lejā.
Varam pamēģināt, — es piekritu.
Viens kalpotājs uzgāja otrajā stāvā, atslēdza guļamistabu, kurā pērtiķi uzjautrinājās, atvēra durvis, bet pats, pāri gaitenim pārskrējis, ieslēdzās vannas istabā. Taču, kā jau biju domājis, šimpanzēm pārāk patika uzsāktās nodarbības, lai tās pamestu. Viņi tikai palūkojās uz atvērtajām durvīm un turpināja izpriecas. Camlijs grāba pilnas riekšavas spalvu un kaisīja tās gaisā, bet Sīna joprojām noņēmās gar matraci, kas bija jau gandrīz pilnīgi saplosīts.
Laikam neatliks nekas cits ka ķerties pie šļūtenes un ūdens strūklas, — Džeremijs sacīja.
Ir kāda interesanta parādība: šimpanzēm patik ūdens, ja tas domāts dzeršanai vai rotaļām, bet viņi necieš, ja tas samērcē kažoku. Dažu labu vakaru, kad viņi liedzās iet uz savu guļamtelpu, vajadzēja tikai padraudēt ar šļūteni un viņi kļuva paklausīgi kā jēriņi. Cerējām, ka šī metode tikpat labi palīdzēs arī šoreiz.