Ar Džeremija un Džona Meleta palīdzību pilnīgi rekonstruējām zooloģisko dārzu. Izstrādājām kartotēku visiem dārza dzīvniekiem. Katram bija trīs kartītes: viena rozā, viena zila un viena balta. Baltajā ierakstīja datus par dzīvnieka iegūšanas vietu, kondīciju un tā tālāk. Rozā kartītē tika atzīmēts viss par dzīvnieka veterināro aprūpi. Zilā kartīte vēstīja par viņa uzvedību, un tā bija visnozīmīgākā, jo tajā pierakstījām, kad sākas dzīvnieku mīlas rotājās, datus par grūsnības periodu, teritorijas iezīmēšanu un daudz citu parādibu. Bez tam Džeremija kabinetā glabājās žurnāls, kaut kas līdzīgs dienasgrāmatai, kas bija pieejams visam personālam, lai tajā varētu atzīmēt itin visu interesanto, ko katram gadījies novērot. Pēc tam ierakstus pārnesa attiecīgajā kartītē. Tā mums uzkrājās joti interesants materiāls. Patiesi jābrīnās, cik maz mēs zinām pat par visparastāko dzīvnieku. Man ir diezgan pieklājīga, apmēram tūkstoš grāmatu liela, bibliotēka, bet, ja mēģinu atrast pavisam vienkāršu informāciju, piemēram, kaut ko par attiecīgā dzīvnieka tuvošanos mātītei, tur nav nenieka.
Otrām kārtām, sākām izmēģināt jaunu barošanas sistēmu. Izlasīju, ka Bāzeles zooloģiskais dārzs izstrādājis speciālu kompleksu, ko izbaro papildus kārtējām devām un kas ne tikai uzlabo dzīvnieku kondīciju, bet arī ceļ vairošanās potenciālu.