Un vispēdīgi — zooloģiskie dārzi ir neiedomājami svarīgs faktors sugu saglabāšanā. Pirmkārt, vajadzētu pacensties zvērudārza kontrolē pavairot iespējami daudz kādas sugas pārstāvju, tādā kārtā samazinot attiecīgo dzīvnieku skaita izsīkšanu savvaļā. Vēl svarīgāka ir iespēja radīt dzīvotspējīgu vaislinieku grupas tām sugām, kuru populācija savvaļā bīstami sarukusi. Daudzi zooloģiskie dārzi to jau darījuši un dara ar labiem panākumiem.
Līdztekus aptuveni tūkstotim dzīvnieku sugu, kam draud pilnīga iznīcība, no ļoti daudzām sugām palicis tik maz pārstāvju, ka obligāti jāsāk to ieaudzēšana pēc noteiktas programmas un jāķeras pie daudz stingrākām faunas aizsardzības metodēm. Šajos gados esmu runājis ar daudziem cilvēkiem (arī zooloģisko dārzu direktoriem), kuriem ir gaužām vājš priekšstats par kontrolētas dzīvnieku pavairošanas iespējām un tās nozīmi faunas saglabāšanā un lāgā nav pat ienākusi prātā doma par šāda darba nepieciešamību. Pēdējā laikā tomēr progresīvākie zooloģiskie dārzi un reālistiskāk noskaņotie dabas aizsardzības kustības piekritēji sākuši domāt par zooloģisko dārzu bankām dažu sugu saglabāšanai. Dēvēsim tās par kritiskā līmeņa sugām.