Ikvienam ir tīkamāk pētīt dzīvniekus savvaļā, taču dzīvnieku bioloģijā ir daudz aspektu, kas vieglāk izpētījami zooloģiskā dārza apstākļos, un ir pat tādi aspekti, kurus pienācīgi var izpētīt vienīgi tad, ja dzīvnieks atrodas kontrolējamā vidē, teiksim, zooloģiskajā dārzā. Savvaļā, piemēram, ir gandrīz neiespējami precīzi noteikt dzīvnieku grūsnības periodu vai diendienā izsekot mazuļu attīstībai, augšanai un tā joprojām. Tas viss labi novērojams zooloģiskajā dārzā. Tādēļ zvērudārzs, ja tas labi noorganizēts un tiek labi vadīts, ir neizsmeļama vērto tīgas informācijas krātuve, ja vien dzīvniekus novēro rūpīgi un rezultātus kārtīgi apkopo.
Liela loma zooloģiskajiem dārziem ir ari audzināšanā. Tagad, attīstoties milzīgajām pilsētām — megapolēm, mēs esam laiduši pasaulē jaunu paaudzi, kas aug bez iespējas papriecāties par suni, kaķi, zeltzivtiņām vai viļppapagaili, aug stāvgrūdām sastatītajos debesskrāpju zārkos, paaudzi, kas domā, ka piens rodas pudelēs, un neiepazīst ne govi, ne zaļo zāli, neapjauš sarežģīto sakarību starp vienu un otru. Šai paaudzei vai tās pēcnācējiem vienīgi zooloģiskie dārzi varēs parādīt radījumus, kas atšķiras no viņu sugas, bet tāpat grib apdzīvot planētu kā viņi.