Tas nozīmē: ja kādas dzīv­nieku sugas populācija noslīdējusi līdz kritiskajam līme­nim, visiem spēkiem jācenšas šo sugu saglabāt savvaļā, bet bez tam profilaktiskā kārtā jārada arī dzīvotspējīga vaislas dzīvnieku grupa kādā zooloģiskajā dārzā vai, vēl labāk, tieši šim nolūkam jāizveido īpašs vaislošanas centrs. Ja savvaļā dzīvojošajiem uzbruktu nediena, jūsu dzīvnieki būs drošībā. Vēl vairāk — Ja dabiskajā vidē šī suga pilnīgi iznīktu, tomēr paliktu kodols, no kura vēlāk piemērotās vietās iespējams sugu atjaunināt dzīvo­šanai savvaļā agrākajā areālā.

Šāda dzīvnieku pavairošana nebrīves apstākļos jau iz­rādījusies lietderīga un dažkārt pat līdzējusi paglābt no izmiršanas vairākas sugas, piemēram, milubriedi, sumbru, baltraibo govj antilopi, Havaju zosi un citas. Tomēr zoo­loģisko dārzu, kas ar to nodarbojās, bija maz, un tie va­rēja palīdzēt tikai nedaudziem dzīvniekiem. To dzīvnieku saraksts, kuriem, lai glābtos no iznīcības, vajadzīga cil­vēka palīdzība, drausmīgā ātrumā stiepās arvien garāks. Es sapratu — ja nesāksim veltīt vairāk uzmanības faunas saglabāšanai tieši šādā veidā, daudzām dažādu dzīvnieku sugām draud pilnīga iznīcība.

Vissvarīgāk, manuprāt, ir, lai jau pastāvošie zoolo­ģiskie dārzi šim ne uz mirkli neatliekamajam darbam pievērstos daudz lielākā mērā, nekā tas tiek darīts.