Ja tā vispār bija garantija, tad, jāteic gan, visai nedroša; bet es biju uzrakstījis trīs grāmatas, kam bija labi panākumi, un savā vientiesībā nespēju iedomāties, kālab lai neuzrakstītu vēl kādu. Kā­dēļ nemēģināt aizņemties naudu, izmantojot drošībai sa­vus vēl neiecerētos meistardarbus? Sajūsmināts par to, ka biju atklājis sevī tādas veikalnieka dotības, par kā­dām man pašam līdz tam nebija ne jausmas, steidzos pie sava toreizējā izdevēja Rūperta Hārta-Deivisa un sāku plaši, daiļrunīgi un mazliet nesakarīgi klāstīt savus no­domus. Es savus argumentus aizstāvēju tik neatlaidīgi, ka pieveicu nabaga Rūpertu, un viņš teicās esam ar mieru garantēt man divdesmit piecus tūkstošus mārciņu aizņē­muma, tikai lai es par attiecīgo summu apdrošinot dzī­vību (gadījumam, ja mani aprītu lauva, pirms esmu pa­guvis parādu atmaksāt). To es ar mīļu prātu izdarīju.

Kad nu biju ticis pie nepieciešamajiem līdzekļiem, nā­kamā problēma bija atrast vietu, kur pasākumu realizēt. Visideālāk būtu bijis izveidot zinātniskās pētniecības un vaislas staciju, kas nebūtu pieejama publikai, taču apzi­nājos, ka tas nebūs iespējams. Apmeklētāji mums būs vajadzīgi ne tikai ikdienas izdevumu segšanai, bet arī procentu nomaksai un aizņēmuma atmaksāšanai. Zoolo­ģiskajam dārzam tātad jāatrodas vai nu tādā.vietā, kur tuvumā ir biezi apdzīvots centrs, vai arī tādā, uz kurieni daudz cilvēku brauc atpūsties.



16 из 215