Kad dzīvnieks jaunajā miteklī jau pilnīgi iejuties, viņš pat sāk gaidīt jūsu periodisko ielaušanos viņa gujamtelpā, jo tas nozīmē, ka būs jaunas banānu lapas vai zāle midzenim, tajās būs sīki kukainīši un sēklas, ko ēst, būs ārpasaules smaržas, par kurām painteresēties, un kur tad drudžainais satraukums un rosība, kas saistās ar guļvietas pošanu!
Esmu konstatējis, ka gandrīz visos gadījumos ar sīkajiem zīdītājiem šai guļamtelpas tehnikai ir lieliski panākumi. Kāda savvaļas vāvere iejutās tik labi, ka pēc trim dienām, kad biju spiests izmēzt tās guļamtelpu, tā ielīda iekšā un sāka plucināt banānu lapas un post sev guļvietu, nenogaidīdama, kamēr es visas būšu sabāzis iekšā. Kāds ļoti kareivīgs un blaustīgs pundurman- gusts dažu stundu laikā guva pārliecību, ka neaizskarama ir ne tikai viņa guļamtelpa, bet arī viss pārējais krātiņš. Viņš krātiņu tūliņ sāka uzskatīt par savu teritoriju un aizstāvēja to ar ievainota tīģera niknumu. Man vajadzēja ilgi nopūlēties un viņu pierunāt, lai piespiestu atkāpties uz vienu krātiņa galu, kamēr es otrā varēju novietot barību un ūdeni, neriskējot, ka zvēriņš man pārplēsīs artēriju.
Parasto