Jau Vipsneidā un vēlāk četrās pirmajās ekspedīcijās manī sāka mosties šaubas par zooloģisko dārzu jēgu. Es neapšaubīju to nepieciešamību, jo biju un vēl joprojām esmu pārliecināts, ka zooloģiskie dārzi ir ļoti svarīgs iestādījums. Šaubas man uzmācās vienīgi par to, vai daudzi zooloģiskie dārzi ir pareizi noorganizēti un vai lielākā daļa šo dārzu kalpo savam īstajam mērķim. Pirms sāku strādāt Vipsneidā, es biju tāds zoomaniaks, ka man likās: pietiek kaut ar niecīgāko domiņu nokritizēt kādu zooloģisko dārzu, lai mani par sodu uz vietas nospertu zibens. Taču Vipsneidā un vēlāk dzīvnieku vācēja darbā gūtā pieredze (apmeklējot daudzus zooloģiskos dārzus) darīja manu prātu aizvien nemierīgāku. Un, jo vairāk vēroju, jo drošāk sāku secināt, ka parastajos vidusmēra zooloģiskajos dārzos ir daudz, ko kritizēt, ka daudz ko vajag kritizēt, lai zooloģiskais dārzs kā zinātniski nozīmīgs institūts, kādam tam, pēc manām domām, jābūt, izkļūtu no strupceļa, kurā vairums bija iemaldījušies un no kura tie kopš savas pastāvēšanas sākumiem nemaz nebija centušies izkļūt.