Gandrīz neviens to neuzlūko par nopietnu zinātnisku iestādi, un tikai retais izprot, ka zooloģiskais dārzs spēj pavērt milzu iespējas svarīgam pētniecības, dabas aizsardzības un audzināšanas darbam. So nezināšanu un neizpratni lielā mērā veicinājuši paši zooloģiskie dārzi, jo daudzos vadība neapzinās plašās zinātniskās iespējas un ļauj cilvēkiem vērtēt zvērudārzus kā izklaidēšanās vietu. Tādēļ nav jābrīnās, ka publika un visa zinātnieku brālība uzskata zooloģiskos dārzus par izpriecu iestādījumu — gan ne tik viegli pārvietojamu un arī ne ar tik interesantu programmu kā cirks, bet zinātniskās nozīmības ziņā apmēram tādā pašā līmenī. Vairums zooloģisko dārzu veicina šāda uzskata rašanos, jo lielākajai daļai cilvēku vārds «zinātnisks» ir sinonīms vārdam «garlaicīgs» un tādēļ nav cerību uz izpārdotu namu.
Taču zvērudārzs paver tādas iespējas, kādas nevar sagādāt neviens līdzīgs pasākums. Ideāls zooloģiskais dārzs būtu komplekss, kurā apvienots laboratorijas, zinātniskās pētniecības un dabas aizsardzības darbs. Mūsu zināšanas pat visparastāko dzīvnieku bioloģijā ir nožēlojami paviršas, un tieši tādēļ zooloģiskie dārzi var kļūt par ļoti vērtīgu avotu trūkstošās informācijas iegūšanai. Ka tādējādi iespējams atvieglot kādas sugas saglabāšanu savvaļā, par to nav šaubu, jo nevar runāt par sugas saglabāšanu, ja mēs nekā nezinām par tās dzīves funkcijām. Pareizi noorganizēts zooloģiskais dārzs rada visus priekšnoteikumus šādam darbam.