— Pateicos jums, jūs man izglābāt dzīvību.
— Tas ir katra pienākums, — Gatlings atbildēja, nemaz nepozēdams. — Bet tagad jums jāatpūšas. Varat būt mierīga: kuģis labi turas virs ūdens un nenogrims. — Parāvis Simpkinsu aiz piedurknes, viņš teica: — Iesim.
— 'Ar kādām tiesībām jūs esat sācis mani izrīkot? — detektīvs norūca, tomēr sekoja Gatlingam. — Neaizmirstiet, ka jūs esat arestants un es varu kuru katru brīdi, pamatojoties uz likumu, uzlikt jums roku dzelžus un atņemt brīvību.
Gatlings piegāja cieši klāt Simpkinsam un mierīgi, bet iespaidīgi teica:
— Paklausieties, Simpkins, ja jūs nebeigsit pļāpāt muļķības, es jūs paņemšu aiz apkakles, re, tā, un izmetīšu pari bortam kā aklu kaķēnu kopā ar jūsu automātisko pistoli, kas man tāpat apriebusies līdz kaklam. Skaidrs? Nekavējoties bāziet ieroci kabatā un sekojiet man. Mums jāpagatavo jaunkundzei brokastis un jāuzmeklē pudele lab'a vīna.
— Velns viņu zina kas! Jūs gribat, lai es kļūstu par istabmeitu un ķēkšu? Lai es spodrinu viņai kurpes un pasniedzu matadatas?
— Es gribu, lai jūs mazāk pļāpātu, bet vairāk darītu. Nu, kustieties taču!
III. visapkārt vientulība