— Noziedznieks. Kas to būtu domājis? — mis Kingmane nočukstēja, vēl arvien domādama par ^sastapšanos pie trapa. Un, lai galīgi atbrīvotos no nepatīkamā iespaida, viņa izņēma mazu, smalku Japānā darinātu ziloņkaula cigarešu etviju, uz kuras vāka bija izgriezti ziedi, un aizsmēķēja ēģiptiešu cigareti. -Zilga dūmu strūkliņa vijās augšup uz palmu lapām.
Tvaikonis piesardzīgi lavījās ārā no ostas. Šķita, ka kuģis stāv uz vietas, kamēr uz griežamas skatuves pārvietojas apkārtējās dekorācijas. Re, visa Dženova pagriezās pret tvaikoņa bortu, kā gribēdama pēdējo reizi parādīties aizbraucējiem. Baltie nami šķita kāpjam lejā no kalniem; piekrastes joslā tie bija sadrūzmējušies kā aitu bars pie dzirdināmās vietas. Tiem pāri slējās dzeltenbrūnas virsotnes ar zaļiem dārzu un pīniju plankumiem. Te parādījās cita dekorācija. Pavērās līča stūrītis — kristāldzidrā ūdens zilā, spo- guļgludā virsma. Šķita, baltās jahtas iesprūdušas gaišzilā debess gabaliņā, kas nokritis uz zemes, — tik skaidri visas kuģa līnijas bija saredzamas caurspīdīgajā ūdenī. Neskaitāmi zivju bari šaudījās starp iedzelteniem akmeņiem un īsām ūdenszālēm, kas auga baltajās jūras dibena smiltīs, Odens pamazām vērtās aizvien zilāks, kamēr aizslēpa dzelmi…