Vai jūsu māte pašlaik ir augšā guļamistabā un viņai sāp galva?
Man gan liekas, šoreiz būs ne tikai galvas sāpes vien, — Marija gudri piezīmēja.
Okei, — es izdvesu, — vedīšu viņu prom. Gan es kaut ko izdomāšu.
Sī neizdošanās, kā izrādījās, tomēr bija pēdējā mūsu neveiksmju virknē, jo piepeši viss nokārtojās. Muita man izsniedza atpakaļ konfiscēto inventāru, un, kas vēl svarīgāk, es negaidot atradu mājokli ne tikai Klaudijam, bet arī pārējiem dzīvniekiem; Buenosairesas nomalē mums atvēlēja mazu mājiņu, kur uz laiku ievietot manu dzīvnieku kolekciju.
Sīs problēmas — vismaz pagaidām — nu bija laimīgi atrisinātas; tagad mēs ņēmām rokā kartes, lai izstrādātu maršrutu ceļojumam uz dienvidiem — uz Patago- nijas piekrasti, kur ledainajos ūdeņos plunčājas kotiki un jūras ziloņi.
Sākumā viss šķita pavisam vienkārši. Marija dabūja savā darbavietā atvaļinājumu, un tika nospriests, ka viņa dosies mums līdzi kā tulks.
Ceļojuma maršruts bija sīki izstrādāts, cik nu vispār tas iespējams cilvēkiem, kuri paši nekad nav apmeklējuši šīs vietas. Nepieciešamais inventārs tika vairākkārt pārbaudīts un rūpīgi iesaiņots. Pēc bezcerībā un garlaicībā nodzīvotajām nedējām še, Buenosairesā, mēs beidzot sajutāmies kā ceļotāji.