Par šo kolekciju visaugstākā atzinība pienākas Sofijai; kaut gan Sofija šīs grāmatas lappusēs nav bieži pieminēta, viņa gan laikam iznesa uz saviem pleciem ekspedīcijas galveno smagumu. Nekurnēdama viņa palika Buenosairesā un rūpējās par daudzajiem dzīvniekiem, kurus es savedu pilsētā no dažādām vietām, un viņas rūpes darītu godu pieredzējušam dzīvnieku kolektoram.
Par to un vēl par daudz ko citu esmu viņai no sirds pateicīgs,
Pirmā daļa
ŠĪS ZEMES PARAŽAS
Pavasara rotā Buenosairesa izskatījās brīnumskaista. Augstās, greznās mājas saulē vizuļoja kā leduskalni, gar platajām avēnijām rindojās jaka- randas koki, violetā ziedu dūmakā tīti, un palo bor- acho ar dīvainiem pudeļu formas stumbriem un gariem, tieviem dzeltenu un baltu ziedu piebārstītiem zariem. Pavasara gaiss, šķiet, bija apskurbinājis arī gājējus, līkumodami starp satiksmes līdzekļiem, skrēja pāri lām, neievērojot parasto piesardzību, bet tramvaju, autobusu un vieglo automašīnu vadītāji sacentās Buenosairesā kopš sendienām iecienītajā izpriecā — braucot cieši līdzās, ar maksimālu ātrumu citam citu apdzīt un tomēr nesadurties.