Tiem jābūt mehāniķiem, — Dikijs sprieda.
Jā, viņi nudien izskatās pēc amata vīriem, — es piekritu.
Ei! Paklau! — Dikijs iesaucās, izdzirdis klusu rūkoņu. — Lidmašīna ir klāt!
Lidmašīna parādījās pie apvāršņa kā sīks punktiņš, kas ātri auga lielāks. Abi haki vīri tūlīt sāka rosīties. Skaļi kliegdami, viņi izskrēja lauka vidū un dzina projām trīs ponijus, kuri līdz tam bija mierīgi ganījušies tai pašā vietā, kas nu piepeši izrādījās starta ceļš.
Kad lidmašīna sāka piezemēties, mūs īsu brīdi pārņēma uztraukums, jo šķita, ka viens no ponijiem skries atpakaļ, taču haki vīrs metās uz priekšu un pēdējā brīdī nogrāba to aiz krēpēm.
Lidmašīna nodrebēdama atsitās pret zemi un apstājās, abi vīri, pametuši zirgus savā vaļā, iznesa no an- gāra vieglas kāpnītes uz ritentiņiem un atslēja pret lidmašīnas sāniem.
Acīmredzot Dikijs bija vienīgais pasažieris, kas jāuzņem Deseado.
Dikijs kratīja manu roku.
Džerij, — viņš teica, — vai apsolāt izpildīt kādu manu vēlēšanos?
Protams, Dikij, — es atbildēju, — visu, ko vien gribat.
Uzmaniet, lai tai brīdī, kad mēs pacelsimies, te nebūtu neviena no šiem zirgu izdzimteņiem, — viņš nopietni teica un, cepures atlokiem plīvojot, gāja uz lidmašīnu.