Sākumā mēs nezinājām, kurp lūkoties, ko vispirms apskatīt, jo lielo un mazo pingvīnu nemitīgā rosīšanās likās haotiska. Pagāja vairākas stundas, iekams mēs lēnām sākām aprast ar visu šo milzīgo putnu daudzumu ap mums un pamazām spējām saskatīt viņu rīcībā zināmu mērķtiecību.
Vispirms ievērojām, ka kolonijā rosās galvenokārt
pieaugušie putni. Laba daja viņu stāvēja pie ligzdalām,
acīmredzot apsargādami mazos. Bet starp šiem sar-
giem nāca un gāja daudzi jo daudzi citi lielie putni, dodamies uz jūru vai atgriezdamies no jūras. Attālās
kāpas bija sētin nosētas viņu sīkajiem, kustīgajiem
augumiem; pingvīni rāpās augšā pa stāvajām nogāzēm
vai arī šļūca pa tām lejup. Pastāvīgā pārvietošanās uz jūru un no jūras putniem aizņēma lielāko dienas daļu,
un viņu pašaizliedzīgās pūles ir varonība, kas pelna,
lai to attēlotu sīkāk.
Trīs nedēļās, kuras pavadījām starp pingvīniem, viņus diendienā rūpīgi novērodami, iepazinām viņu dzīvesveidu.
Agri no rīta viens no pingvīnu vecākiem (tēvs vai māte) devās uz jūru, bet otrs palika pie bērniem. Lai nokļūtu pie jūras, pingvīniem bija jāveic apmēram pusotras jūdzes neiedomājami grūta, nogurdinoša ceļa.