Šie cilvēki iedraudzējās un mācījās novērtēt viens otru. Drīz vien viņu kopējai dzīvei nebij vairs cita mērķa kā aiz­bēgt, pievienoties atkal Granta armijai, stāties savā vietā un cīnīties par Savienoto Valstu vienību.

Abi amerikāni bij apņēmušies izlietot jauno izdevīgo gadījumu; bet, lai gan viņi varēja brīvi staigāt pa pilsētu, Ričmonda tomēr tika stingri apsargāta, tā ka bēgšana šķita pilnīgi neiespējama.

Pa to laiku Sairess Smits bij atradis uz «dzīvību un nāvi» uzticīgu kalpu. Šis bezbailīgais bij dzimis inženiera muižā, verga un verdzenes dēls. Sairess Smits, būdams pēc sirds un pārliecības verdzības pretinieks, viņus jau sen bij at­svabinājis. Brīvē palaists, vergs vairs negribēja atstāt savu kungu. Viņš to tik ļoti mīlēja, ka bij ar mieru viņa labā mirt. Tas bij gadus trīsdesmit vecs puisis, spēcīga auguma, lunkans, izveicīgs, saprātīgs, lēns un nosvērts, brīžiem naivs, vienmēr smaidīgs, pakalpīgs un labsirdīgs. īstais

vārds viņam bij Nebukadnecars, bet viņš klausīja tikai, kad familiāri tika saukts saīsinātā vārdā par Nebu.

Dabūjis dzirdēt, ka kungs kritis gūstā, viņš nekavējoties atstāja Masačūsetsu ūn, nokļuvis līdz Ričmondai, ar viltu un veiklību, divdesmitkārt riskēdams ar savu dzīvību, iekļuva aplenktajā pilsētā. Nav iespējams aprakstīt, cik patīkami Sairesam Smitam bij ieraudzīt savu kalpu un kā līksmoja Nebs, atkal atradis savu kungu.