Bet, ja arī Nebam izdevās iekļūt Ričmondā, laukā tikt no tās bij daudz grūtāk, jo gūstekņus stingri apsargāja. Bij nepieciešams pavisam sevišķs gadījums, lai ar kaut kādām izredzēm mēģinātu bēgšanu, bet tāds neradās, un grūtt bij iedomāties, kad tas varētu rasties.
Grants pa to laiku turpināja savas enerģiskās operācijas. Pēc uzvaras pie Pitsburgas viņam atkal nācās izturēt sīvas cīņas. Viņa artnijai, apvienotai ar Betlera spēkiem, pie Ričmondas vēl arvien nebij nekāda panākuma, un neviens neņemtos pareģot, ka gūstekņu atsvabināšana tuvu klāt. Reportierim garlaicīgajā gūstniecībā nebij neviena interesanta sīkuma, ko atzīmēt, to viņš vairs nespēja paciest. Viņam bij tik^i viena doma: par katru cenu izkļūt no Ričmondas. Vairākas reizes viņš pats izmēģinājās uz savu roku, bet allaž atdūrās pret nepārvaramiem šķēršļiem.
Aplenkums ieilga. Ja gūstekņi traucās izbēgt un pievienoties Granta armijai, tad daži no aplenktajiem tāpat vēlējās tikt laukā no pilsētas, lai nokļūtu pie separātistu karapulkiem. Starp tiem bij arī kāds Džonatans Forsters, kaislīgs dienvidnieks. Federālistu gūstekņiem nebij iespējams izkļūt laukā no pilsētas, bet tāpat arī viņu sagūstītā- jiem, jo ziemeļnieku armija tos bij cieši ielenkusi.