Rič­mondas gubernatoram jau ilgāku laiku nebij nekādu sa­karu ar ģenerāli Lī, bet bij pilnīgi nepieciešams zifiot tam par pilsētas stāvokli, lai dienvidnieku armija steigtos pa­līgā. Tāpēc Džonatans Forsters bij izdomājis balonā pār­lidot ielencēju rindas un tā nokļūt separātistu nometnē.

Gubernators piekrita šim nodomam. Tika pagatavots ba­lons un nodots Džonatanam Forsteram, un pieci pavadoņi dzīrās doties kopā ar viņu lidojumā. Viņi tika apbruņoti, ja, zemē nolaižoties, iznāktu cīņa, un apgādāti ar pārtikas līdzekļiem, ja viņu gaisa ceļojums ieilgtu.

Ceļojuma sākums bij nolikts uz astoņpadsmito martu. Lidojumam vajadzēja notikt naktī; ar vidēji stipru ziemeļ­rietumu vēju lidotāji cerēja dažās stundās nokļūt ģene­rāļa LI nometnē.

Bet šis ziemeļrietumu vējš nebij vis nekāda parastā pūsma. Jau tai pašā astoņpadsmitajā bij nomanāms, ka vējš izvēršas vētrā. Drīz vien savērpās tāds viesulis, ka Forstera ceļojumu vajadzēja atlikt, jo nevarēja taču tra­kojošiem dabas elementiem paļaut balonu un tā pasa­žierus.

Balons bij novietots Ričmondas lielajā laukumā, gatavs pacelties gaisā tūliņ, tiklīdz vējš mazliet norims; pilsētā valdīja liels uztraukums, tāpēc ka laiks joprojām nemai­nījās.

Astoņpadsmitais un deviņpadsmitais marts pagāja bez jebkādām pārmaiņām mokpilnajā stāvoklī. Grūti nācās pat noturēt piesieto balonu, ko vēja brāzmas lāgu lāgiem no- slieca līdz pat zemei.