Pēc šī slepkavības mēģinājuma plaši sabiedrības slāņi pieprasīja, lai valdība veiktu pasākumus, kas pasargātu viņu nacionālo retumu no barbariem. Sakarā ar to 1904. gada 26. septembrī pirmo reizi pasaulē par delfīniem tika publicēts valdības rīkojums, ko bija parakstījis Jaunzēlandes gubernators. Tajā bija teikts, ka «piecu gadu laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstos katrs, kurš Kuka šauruma ūdeņos, līčos un tuvumā esošajos esluāros uzdrošināsies padelt roku pret zivi vai dzīvnieku, kas pazīstams ar vārdu Pelēkais delfīns, tiks pasludināts ārpus likuma» un ka «ikvienu, kas šo rīkojumu pārkāps, sodīs ar naudas sodu piecu līdz simt mārciņu sterliņu apmērā».
Sis gubernatora rīkojums turpmāk tika pagarināts vēl divas reizes. Bet 1911. gadā Pelorusa Džeks pēc divdesmit divu gadu ilgas draudzības ar kuģiem un jūrniekiem gāja bojā Dirvila salas tuvumā.
opo
Pienāca 1956. gads. Vēl bija dzīvi daudzi, kas kādreiz bija priecājušies par Pelorusa Džeka lēcieniem naksnīgajā Kuka šaurumā. Un atkal Jaunzēlandes laikrakstus pārplūdināja ziņojumi, kuru varonis bija delfīns. Netālu no mazā Opononi ciema Jaunzēlandes Ziemeļu salas rietumu piekrastē pie vietējo zvejnieku laivām bieži vien piepeldēja jauns afalīnu sugas delfīns. Kā zināms, šīs sugas delfīni dzīvo arī Melnajā jūrā un biežāk par citiem sastopami piekrastē. Un arī biežāk par citiem delfīniem nokļūst okeanārijos.