Citās maoru teiksmās, kas sakopotas Jaunzēlandes žurnālista A. Alpersa grāmatā, minēti vēl trīs gadījumi, kad delfīni ne tikai izglābuši slīkstošos, bet arī kļuvuši par viņu draugiem. Kāda teiksma stāsta, ka maoru virsaiša dēlam bijis pieradināts delfīns, kas klausījis tā pavēlēm, vizinājis viņu un viņa draugus pa jūru;
«mŪsu draugi no rietumiem…»
Darbības vieta — Mikronēzija, Gilberta arhipelāgs, Butaritari atols, darbības laiks — pirms dažiem gadu desmitiem.
Ievērojams koloniālās administrācijas ierēdnis Arturs Grimbls, kas daudzus gadus nostrādājis Gilberta salās, bija ieradies Kūmas ciemā, lai… satiktos ar delfīniem, kas bija uzaicināti ciema svētkos. Būda, kurā dzīvoja cilts virsaitis — «delfīnu izsaucējs», kas šo tradicionālo pienākumu bija mantojis no iepriekšējām paaudzēm, atradās ciema centrā, netālu no lagūnas. Sirmais virsaitis iznāca krastmalā, lai sagaidītu augsto viesi.