—   Un nu neņemiet tikai ļaunā, ko jums teikšu, — misis Menna ieminējās ar valdzinošu saldmi. — Jūs, redziet, esat labu gabalu nācis, citādi jau es par to nemaz neieminētos, Vai jūs nu neieņemtu lāsīti kāda nekāda šķidrumiņa, mislri Bambl?

—  Ne piles. Ne piles, — misters Bambls atteica, stingri, bet laipni atvēcinādamies ar labo roku.

—  Es domāju — varbūt jūs tomēr paklausīsiet, — misis Menna sacīja, uztverdama atteikšanās noskaņu, kā arī atraidījuma žestu. — Tikai mazu lāsīti kopā ar aukstu ūdeni un graudiņu cukura.

Misters Bambls nokāsējās.

—   Nu, pilieniņu tikai, — misis Menna centās pierunāt.

—   Kas tad tie īsti ir par pilieniņiem? — bīdls pētīja.

—   Nu, zālītes, kas man arvien nelielā krājumā jātur mājās, lai mazajiem mīlulīšiem būtu ko ieņemt, kad tie nejū­tas veseli; Defija eliksirs, mister Bambl, — misis Menna atteica, atvērdama bufeti un izņemdama no turienes pudeli un glāzes. —Tas ir džins. Negribu jums slēpt, mister Bambl Tas ir džins.

—   Jūs bērniem dodat defiju, misis Menna? — Bambls vaicāja, ar acīm sekodams interesantajai maisīšanas pro­cedūrai.

—  Jā, lai die's dod viņiem veselību, es to daru gan, kauču tas ar krietni maksā, — audzinātāja atteica. — Es nevaru noskatīties, ka tie manu acu priekšā cieš sāpes, jūs jau to zināt, ser.

—   Zinu, — misters Bambls atzinīgi sacīja, — jūs to ne­spējat. Jūs esat cēla sieviete, misis Menna. (šai brīdī viņa nolika glāzi uz galda.) Pie pirmās izdevības es par to iemi­nēšos padomei, misis Menna. (Viņš pievilka glāzi sev tuvāk.) Jums ir mātes sirds, misis Menna. (Viņš sajauca džinu ar ūdeni.) Es . .. es ar prieku iedzeršu uz jūsu veselību, misis Menna.