
Ikviens gan zina nostāstu par kādu citu eksperimentetāju filozofu, kas bija izdomājis lielisko teoriju, ka zirgs varot iztikt bez ēšanas, un kas to teicami arī pieradīja, pats sava zirga dienas rāciju samazinādams līdz vienam salmam; un nav šaubām vietas, ari pilnīgi bez barības viņš no tā būtu iztaisījis nevaldāmu, karstasinīgu kustoni, ja vien tas nenosprādzis dienu pirms tam, kad bija jāsaņem pirmā lieliska gaisa deva. Nelaimīgā kārtā filozofija, ko praktiski eksperimentēja sieviete, kura bija uzņēmusies rūpes un gādību par Oliveru Tvistu, noveda pie tāda paša gala iznākuma, jo pēc viņas sistēmas tai pašā brīdī, kad bērns jau bija iepraties iztikt ar visplānākās barības visniecīgāko devu, arvien vajadzēja atgadīties tik dīvainām likstām, ka no desmit gadījumiem astoņos ar pusi bērns vai nu saslima no bada un sala, vai, bez uzraudzības atstāts, iekrita ugunī, vai nejaušā kārtā noslāpa; vienādi vai otrādi, bet mazās, nelaimīgās radībiņas parasti aizgāja citā saulē, kur pievienojās tēviem, par kuriem šai saulē tiem nebija ne jausmas.
Viena otru reizi, ja par draudzes bērnu notika
