stingrāka izmeklēšana nekā parasti, tāpēc ka tas pamests bez uzraudzības un uzgāzis sev galdiņu virsū vai veļas dienā (tādas gan atgadījās visai reti, jo darbošanās, kas cik necik atgādinātu mazgāšanu, fermā tiešām bija reta parādība) aiz nepieskatīšanas neglābjami applaucējies, izmeklētāji dažkārt ieņēmās galvā uzdot ne gluži patīkamus jautājumus un draudzes locekļi sadumpojušies parakstīja protesta iesniegumus. Bet ārsta atzinumi un bīdla* liecinājumi šai nekautrajai rīcībai deva īsu un ātru pretsitienu. Pirmais katrreiz uzšķērda līķi un tanī neko neatrada (kas bija tiešām ļoti ticami), otrais allaž nodeva zvērestu, kādu vien draudze vēlējās, un tas bija ļoti pašaizliedzīgi. Bez tam padomes locekļi regulāri apmeklēja fermu un katrreiz dienu iepriekš aizsūtīja bīdlu, lai pasaka, kas gaidāmi. Kad tie ieradās, bērni bija apkopti un tīri — ko gan cilvēks lai būtu vēl vēlējies!
Nevar jau sagaidīt, ka šāda audzināšanas sistēma būtu izaudzējusi fermā diezin kādu vēl neredzētu vai pārbagātu ražu. Olivera Tvista devītajā dzimšanas dienā mēs sastopam viņu kā bālu, vārgu puisēnu, diezgan pamazu augumā un neapšaubāmi arī tievu viducītī. Bet daba vai iedzimtība bija viņa krūtīs iedēstījusi stipru, izturīgu garu. Pateicoties iestādes skopajai ēdiena devai, garam bija telpu gana, kur plaši izplesties. Un varbūt tieši šim apstāklim pienākas paldies par to, ka Olivers vispār piedzīvoja devīto dzimšanas dienu.