Resno sauca par Blenkinsopu. To otru viņš uzrunāja gan par Veinu, gan par doktoru. Mašīna, kuru Džensens ar pūlēm saskatīja pa durvju spraugu, bija dīvains pulēts priekšmets un mazliet atgādināja skaitļotāja paneli, kas papil­dināts ar tādu kā matu žāvējamo aparātu. Tā bija piestiprināta pie krēsla augstās atzveltnes, un resnais kabelis, kas izlocījās no tās, bija pieslēgts elektriskajam tīklam.

—   Labi, Vein, — Blenkinsops slinki novilka. *— Pieņemsim, es piekrītu jūsu apgalvojumam, ka dzīvības spēks — tā ir visur iekļūstoša radiācija, kuru var virzīt un pastiprināt. Esmu pat gatavs noticēt jūsu paziņojumam, ka šī ierīce spēj izsta­rot dzīvības spēka starus tikpat viegli, kā kvarca lampa izstaro cilvēkam noderīgo siltumu. — Viņš paplikšķināja pa savu milzīgo vēderu un tik spē­cīgi ievilka dūmus, ka tuklo vaigu vietā izveido­jās divas iedobes. — Nu, bet kas tālāk?

—   Es jau nez kuro reizi jums skaidroju, — no­gaudās Veins, — ka garīgās enerģijas milzīga pa­lielināšana veicina cilvēka dvēseles atbrīvošanos.

—  Zinu, zinu. — Ar vienu ievilcienu Blenkin­sops sadedzināja puscollu sava cigāra un nobir­dināja pelnus uz mašīnas. — Diezgan esmu at­klausījies daždažādas pasaciņas, tās mīl stāstīt mistiķi: visādi radžas, faķīri, lamas un dievs vien zina kas vēl. Ar vienu tādu es pat biju pazīstams. Viņš uzdevās par Raju Svami Alažaru. Apgalvoja, ka varot atbrīvot savu astrālo ķermeni un uzlidot debesīs kā reaktīvā lidmašīna. Šausmīgas neķīt­rības runāja. Viņa īstais vārds bija Džo O'Hen- lons. — Blenkinsops plati pasmaidīja, un viņam piepeši uzradās četri zodi. — Starp citu, pieļauju, ka ar aparātu, ko izgudrojis tāds liels zinātnieks kā jūs, var izdarīt vēl trakāku triku.