— Es garantēju panākumus! — Veins iesaucās.
— Neiekarstiet! — Blenkinsops ieteica. — Es esmu gatavs ņemt ciet jūsu aparātu bez jebkādas pārbaudes. — Viņš nevērīgi pamāja ar tuklo roku. Milzīgais briljants uz vidējā pirksta izsvieda dzirksteļu kūli, un aiz durvīm stāvošā cilvēka acīs iedegās alkatīgs spīdums. — Es jums ticu. Es esmu vienkāršs, godīgs darba cilvēks, es tikai ekspluatēju svešas smadzenes. Mana kompānija liek cerības uz jūsu spējām radīt lietas, ko ir vērts finansiāli atbalstīt. Taču jums jāsaprot, ka šai jautājumā var būt arī citādi redzes viedokļi.
—- Tie mani maz interesē, — Veins sacīja, — man ne reizi vien ir bijusi darīšana ar jūsu firmu…
•— Un tas bijis izdevīgi abām pusēm, — Blenkinsops piebilda. — Kas attiecas uz mani, esmu gatavs uzskatīt šo ierīci par jūsu talanta kārtējo lolojumu. Es ticu jūsu apgalvojumiem, ka tā spēj izpildīt solīto. Taču es ņemu vērā arī faktu, ka šī ierīce man jau ir maksājusi bargu naudu un prasīs vēl vairāk, ja es to laidīšu ražošanā. Un es uzdodu sev jautājumu: vai tā man atnesīs peļņu, kaut vai vispieticīgāko? — Viņš palūkojās uz aparātu ar vērtējošu skatienu un tad atkal pievērsās Veinam. — Jā vai nē?