— Kādā veidā?
— Jūs palīdzēsiet manai dvēselei iegūt jaunu miesas būdu.
— Drīzāk es jūs redzēšu ellē velna nagos!
— Nu, nu, papucīt, nevajag skaisties! Tavs stāvoklis nav nekāds spožais, tāpēc neieteicu nieku dēļ meklēt kašķi! -— Džensens pārbaudīja virvi, ar kuru viņa upura kājas bija piesietas pie krēsla. — Polismeņiem vajadzīgs mans ķermenis, tikai ķermenis un nekas vairāk. Viņiem gribētos redzēt to šūpojamies pie karātavām. Nu, lai notiek, viņi to dabūs — seju, pirkstu nospiedumus un visu pārējo. Jūs esat vienīgais cilvēks pasaulē, kam pietiek smadzeņu, lai aplaimotu visus <— dotu viņiem to, par ko viņi sapņo, un palīdzētu man tikt pie tā, kas nepieciešams man. Man taču nevajag neko vairāk kā tikai pieklājīgu, ne pārāk novalkātu ķermeni, par kuru policijai nebūtu nekādas intereses. Cik patīkami ir darīt cilvēkus laimīgus!
— Palieciet vien tajā pašā ķermenī, kas jums ir, — Veins sacīja. — Es esmu vecs un nāves nebaidos. Varat pievienot vēl vienu noziegumu tai kravai, kas guj uz jūsu sirdsapziņas, ja jums tāda vēl ir, bet no manis jūs tik un tā neko nepanāksiet.