Viņš bija pārliecināts, ka noteiktos apstākļos jābūt iepriekš paredzētajam efektam. Taču, iedomājoties, ka aparāts būs jāiz­mēģina, pakļaujoties šā pašapzinīgā neģēļa gri­bai, viņam burtiski pār visu miesu pārskrēja šer­muļi. Jāuzsāk ar šo Džensenu strīds un jācenšas iegūt laiku •— tieša atteikšanās neko nedos un var maksāt desmit nevainīgu cilvēku dzīvības.

— Es palīdzēšu jums savu iespēju robežās un cik atļaus mana sirdsapziņa, — Veins beidzot sacīja.

— Nu, tagad tu runā prātīgi, — Džensens atzi­nīgi noteica. Viņš izslējās visā augumā un no aug­šas raudzījās uz sasieto zinātnieku. — Spēlē ar mani godīgu spēli, un arī es spēlēšu godīgi. Tad mēs neviens nebūsim zaudētājs. Tikai, dieva dēļ, nemēģini mani apšmaukt! «— Viņš uzmeta Veinam lētas melodrāmas nelieša auksto skatienu. — Tavs automobilis ir garāžā. Es to ievēroju, kad aplūkoju šo būdu. Mēs paņemsim tavu aparātu un aizve­dīsim uz vienu klusu vietiņu. Kad aparāts būs padarījis savu darbu un es vairs nebūšu tas, kas biju agrāk, es to sadauzīšu, bet tevi palaidīšu vaļā. — Tā kā Veins nebilda ne vārda, Džensens turpināja: — Man nepieciešams pieklājīgs uzvalks,

šito paltraku es pievācu kādā fermā. — Viņš rie­bīgi noķiķināja. — Bet par to gan nav jābēdā, es taču dabūšu ne tikai jaunu miesas būdu, bet arī drānas, kas to nosedz!