Zem ūdens miegaini šūpojas ūdensaugu vāli, bariem peld zivis, gluži tādas pašas kā uz Zemes. Viņš ne reizi vien ir iemetis no krasta makšķeri un ķēris tās, bet pēc tam noņēmis no āķa un palai­dis atpakaļ jūrā, palaidis brīvībā, kuras viņam pašam nav.

Šeit virs zaļgana ūdens nepaceļas akmens mola vecās plāksnes, pa līci, cītīgi pukšķinādami, ne- braukalē velkonīši, krastā neviens nedarvo laivas, nelāpa tīklus. Rībēdamas neveļas mucas pa bruģa akmeņiem, celtņi neceļ gaisā mirdzošus ledus blā­ķus, no pilnas kuģa tilpnes uz klāja spirinādamās nelec ārā sidrabotas zivis. Un svētdienas vakarā neviens nedomā par tiem, kas jūrā.

Zemes zinātnieki izdara brīnumus, kad viņiem tiek dots kāds tehnisks uzdevums. Piemēram, Bun­das-1 galvenā stacija ir pusautomātiska, tās astoņi repīteri ir pilnīgi automatizēti, tos baro atomģene- ratori, kas var strādāt simt gadu bez uzlādēšanas. Stacijas varenā balss aizlido astrālos dziļumos, līdz neskaitāmu pasauļu zvaigžņu putekļiem. Vie­nīgais, kā trūkst Bundai-1, lai garantētu simtpro­centīgu drošību, ir gudra, enerģiska un izlemt spē­jīga kontroles iekārta, avārijas mehānisms, kas

pārvērstu staciju par absolūtu pašvadības sistēmu. I Citiem vārdiem sakot, ir vajadzīgs cilvēks.

Šeit tad nu mācītie vīri bija nošāvuši greizi.